17.novembrī Ministru kabinets akceptēja jauno Maksātnespējas likumu. Likumprojektā paredzēts, ka juridiskajām personām maksātnespējas situācijās būs iespēja izmantot 2 procesus: tiesiskās aizsardzības procesu un juridiskās personas maksātnespējas procesu, savukārt fiziskajām personām - bankrota procesu un saistību dzēšanas procesu. Juridiskās personas maksātnespējas process varēs tikt ierosināts, pamatojoties uz pieteikumu, kurā juridiskās personas pārstāvis deklarē tās maksātnespēju. Izlemjot par parādnieka maksātnespējas procesa pasludināšanu, pamatojoties uz kreditora iesniegto pieteikumu, vairs netiks piemērots tā sauktais bilances kritērijs, kad parādnieka parādsaistības pārsniedz aktīvus. Maksātnespējas pieteicējam būs jāiemaksā depozītu 200 latu apmērā. Likumprojekts paredz iespēju pāriet no maksātnespējas procesa uz TAP. Fiziskās personas maksātnespējas process sastāvēs no bankrota procedūras un saistību dzēšanas procedūras. Bankrota procedūras ietvaros tiks realizēta visa parādnieka manta un iegūtie līdzekļi tiks novirzīti kreditoru prasījumu apmierināšanai. Saistību dzēšanas procedūras ietvaros parādnieka ienākumi tiks novirzīti kreditoru prasījumu apmierināšanai, un pēc saistību dzēšanas procedūras termiņa beigām tiks dzēstas šīs procedūras ietvaros nesegtās saistības. Likums vēl jāpieņem Saeimā.
Publicēts Administratīvo tiesu prakses vispārinājums par PVN likuma piemērošanu: https://share.acrobat.com/adc/document.do?docid=2b97c8ac-2d7c-4534-81e4-1d9eeab70e80
10.novembrī izsludināti grozījumi likumā "Par PVN", kas paredz: apliekamo personu iespēju apvienoties PVN grupā; tiesības samazināt budžetā maksājamo PVN summu par zaudētā parāda PVN summu; īpašo PVN režīmu preču importa darījumos.
6.novembrī izsludināti grozījumi valdības noteikumos saskaņā ar kuriem ar 2010.gada 1.janvāri: attaisnoto izdevumu apmērs par izglītību un ārstnieciskajiem pakalpojumiem samazināts līdz Ls 150; algas nodokli būs jāmaksā par visām darba devēja dāvanām un balvām darbiniekam; mēneša neapliekamais minimums iedzīvotāju ienākuma nodokļa aprēķināšanai noteikts Ls 25 apmērā.
4.novembrī izsludināti grozījumi likumā "Par uzņēmumu ienākuma nodokli", kas vienādo UIeN režīmu, ko piemēro apliekamā ienākuma korekcijai par rezidentiem un nerezidentiem izmaksātajiem procentiem.
28.oktobrī izsludināti grozījumi likumos "Par zemes reformu LR pilsētās" un "Par valsts un pašvaldību dzīvojamo māju privatizāciju". Ar grozījumiem tiek palielināti nomas maksas "griesti" piespiedu zemes nomas gadījumos, t.sk. attiecībā uz zemi zem daudzdzīvokļu dzīvojamām mājām. Ar paaugstinātu nomas maksu paredzēts līdzsvarot pirmkārt privatizēto dzīvokļu īpašnieku un zemesgabala īpašnieka tiesiskās intereses, kā arī novērst Satversmes tiesas spriedumā konstatētās attiecīgo tiesību normu neatbilstības konstitūcijai.
15.oktobrī Saeimas komisija vienojās par priekšlikumiem grozījumiem Imigrācijas likumā, kas paredz piešķirt termiņuzturēšanās atļauju ārvalstniekam, ja viņš uzņēmuma kapitālā būs ieguldījis Ls 10000, nodarbina 3 darbiniekus un gadā nodokļos nomaksā Ls 5000. Tāpat ārzemnieks termiņuzturēšanās atļauju varēs pieprasīt, ja būs iegādājies nek. īpašumu Ls 100 000 vērtībā (Ls 50 000 ja īpašums atradīsies īpaši atbalstāmajā teritorijā).
14.oktobrī Saeimas Juridiskā komisija konceptuāli atbalstīja grozījumus Civilprocesa likumā, kas paredz, ka gadījumā, ja pret ieķīlāto nekustamo īpašumu tiks vērsta citu kreditoru piedziņa, tiesu izpildītājam būs nepieciešama pirmā hipotekārā kreditora piekrišana īpašuma pārdošanai piespiedu izsolē. Patlaban pret ieķīlāto īpašumu var tikt vērsts cita kreditora prasījums neprasot pirmā kreditora piekrišanu, t.i. bankā ieķīlātais īpašums var tikt pārdots izsolē. Ja grozījumi tiks pieņemti, tie faktiski piešķirs privileģētā kreditora statusu bankām, liedzot citiem kreditoriem iespējas piedzīt parādus.
6.oktobrī izsludināti grozījumi likumā "Par uzņēmumu ienākuma nodokli" saskaņā ar kuriem UIeN samazina par 85% no summām, kas ziedotas budžeta iestādēm, kā arī biedrībām, nodibinājumiem un reliģiskajām organizācijām, kurām piešķirts sabiedriskā labuma organizācijas statuss. Kopējā nodokļa atlaide nedrīkst pārsniegt 20% no nodokļa summas.
15.jūlijā Finanšu ministrija iepazīstināja ar 2010.gadā plānotajām izmaiņām nodokļu politikā. Paredzēts aplikt ar 10% nodokli ienākumus, kas gūti no nekustamā īpašuma un vērtspapīru pārdošanas, kā arī dividendes un depozītu procentus. Tāpat plānots sākot ar 2010.gadu piemērot nekustamā īpašuma nodokli arī privātmājām un dzīvokļiem. Par plānotajām izmaiņām vēl lems valdība un Saeima.
9.jūlijā izsludināts Publiskās un privātās partnerības likums. Likuma mērķis ir veicināt valsts un privātā sektora sadarbību, efektīvi izmantojot valsts un privātā partnera resursus sabiedrības vajadzību apmierināšanai. Likums stājas spēkā 2009.gada 1.oktobrī.
28.jūnija skaidrojums par pensiju apmēru strādājošiem pensionāriem https://share.acrobat.com/adc/document.do?docid=5a040655-0784-4427-b776-1a6ca467f1be
1.jūlijā stājas spēkā MK „Noteikumi par vienotu Eiropas Savienības komersanta reģistrācijas un identifikācijas numuru”. Saskaņā ar Eiropas Komisijas regulu no 2009.gada 1.jūlija uzņēmējiem, veicot muitas procedūras, būs jāizmanto EORI numurs. Lai nodrošinātu EORI datu pieejamību un izmantošanu visā ES, veidos EORI numuru datubāzi, kurā reģistrēs personas, kas vēlas importēt preces, pārvietot preces tranzīta procedūrā, eksportēt preces vai pieprasīt atļauju izmantot muitas vienkāršojumus. Minētā sistēma nodrošinās datu apmaiņu starp ES dalībvalstu muitas iestādēm.
Augstākā tiesa ir apkopojusi tiesu praksi lietās par izpildu rakstu izsniegšanu šķīrējtiesas nolēmuma piespiedu izpildei. Apkopojumā arī akcentēta trešo personu, kas nav šķīrējtiesas līguma dalībnieks, interešu aizsardzība strīdos, kas saistīti ar nekustamo īpašumu šķīrējtiesas procesos. Tāpat no apkopotajām lietām secināms, ka daudzi strīdi ir saistīti ar patērētāju tiesību aizsardzības noteikumu pārkāpumiem. Jāņem vērā, ka šādu strīdu gadījumos ir jāvadās ne tikai no vispārējām tiesību normām par gribas izteikumu un prettiesīgi noslēgtajiem līgumiem, kas ietvertas Civillikumā, bet arī no speciālām tiesību normām, kuras satur Patērētāju tiesību aizsardzības likums un citi normatīvie tiesību akti par patērētāju tiesību aizsardzību.
Saeima 21. maijā grozījusi „Patērētāju tiesību aizsardzības likumu”, lai aizsargātu hipotekāro kredītu ņēmējus pret nepamatotām banku prasībām. Turpmāk bankas nedrīkstēs pieprasīt nepamatotus maksājumus tiem hipotekāro kredītu ņēmējiem, kuri ievēros aizdevuma līguma nosacījumus. Tāpat arī ķīlas devēji un kredīta galvotāji šā likuma ietvaros tiks sargāti pret nesamērīgām banku prasībām. Patērētājam par līguma nepildīšanu vairs nevarēs uzlikt neproporcionāli lielus sodus. Saskaņā ar grozījumiem Patērētāju tiesību aizsardzības centrs būs tiesīgs noteikt pagaidu regulējumu - likt ražotājam, pārdevējam vai pakalpojumu sniedzējam nekavējoties izbeigt pārkāpumu vai aizliegt konkrētu rīcību, kas var radīt pārkāpumu, ja tās izdarīšana ir paredzama.
|
