zv. advokāts Dmitrijs Petrovs
Jauns likums cīņai ar „naudas atmazgāšanu”.
Ja Jūsu uzņēmums darbojas banku vai finanšu sektorā, vai ja jūs pats vai jūsu uzņēmums sniedz nodokļu konsultāciju, grāmatvedības, revīzijas, juridiskos, starpniecības vai inkasācijas ārpakalpojumus, organizē izlozes vai azartspēles, tad uz jums attiecas jauns „Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas likums”. Vēl šīs likums ir piemērojams tiem dārgo preču tirgotājiem un pakalpojumu sniedzējiem, kuriem samaksa par precēm vai pakalpojumiem skaidrā naudā, 15 000 eiro vai lielākas summas apmērā.
Pēc iepriekšējā 1997.gada likuma "Par noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanu" pieņemšanas Eiropas Savienība izstrādāja jaunās direktīvas cīņai ar „naudas atmazgāšanu” (2005/60/EC un 2006/70/EC). Lai iestrādātu jauno direktīvu prasības Latvijas normatīvajos aktos, tika nolemts nevis pārgrozīt likumu "Par noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanu", bet izstrādāt jauno likumu, kas stājas spēkā 2008.g. 13. augustā. Jaunajā likumā tiek nostādīts papildus mērķis – cīņa ar terorisma finansēšanu. Tāpat ir paplašināts to profesionālo ārpakalpojumu sniedzēju loks, kuram jāveic savu klientu identifikāciju un izpēti, jāziņo par neparastiem un aizdomīgiem darījumiem, kā arī jāglabā klientu identifikācijas un izpētes dokumentus. Jaunajā likumā ir noteikta detalizēta klientu identifikācijas un izpētes kārtība, kā arī aprakstītas par likuma subjektu darbību uzraugošo institūciju tiesības un pienākumi. Kaut gan kopumā jaunais akts nesatur principiālus jaunievedumus, tomēr, manuprāt, šis ir tas īstais brīdis, lai apskatītu tā pamatprasības.
Jaunais likums uzliek tā subjektiem - augstāk minētajiem finanšu sektora uzņēmumiem un profesionālo pakalpojumu sniedzējiem - sekojošus galvenos pienākumus.
1. Iekšējās kontroles sistēmas izveidošana.
Lai izpildītu likuma prasības katram uzņēmumam (juridiskai personai), kas darbojas likuma regulētajā jomā, jāizveido noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas iekšējās kontroles sistēmu. Sistēmas ietvaros jāizstrādā un jāapstiprina uz likuma prasību izpildes nodrošināšanu vērstas uzņēmuma politikas un procedūras, kurās jāietver darbības plānu un jāparedz atbilstošus resursus. Visiem likuma subjektiem jāveic sava uzņēmuma darbinieku apmācība, lai nepieļautu uzņēmuma iesaistīšanu noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijā vai terorisma finansēšanā. Likums atļauj neveidot iekšējās kontroles sistēmu tikai tiem uzņēmumiem, kas ar „riskantiem” darījumiem saskaras epizodiski, t.i., jau pieminētiem tirgotājiem vai pakalpojumu sniedzējiem, kuri no saviem klientiem saņem samaksu par precēm vai pakalpojumiem skaidrā naudā 15 000 eiro apmērā vai vairāk.
2. Pienākums identificēt un izpētīt klientus.
Uzņēmumiem un profesionāļiem, kas darbojas šā likuma regulētajā jomā jāievēro principu „pazīsti savu klientu”. Likuma subjektiem jāidentificē savu klientu vēl pirms darījuma attiecību uzsākšanas. Jaunais likums izmanto "uz risku balstītu pieeju", tas ir likuma subjekti var paši novērtēt noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas riska lielumu. Tādēļ, ja pēc likuma subjekta uzskatiem šis risks ir mazs, tad, lai nekavētu darījumu, klienta identifikāciju var veikt arī vēlāk, bet noteikti pirms paša darījuma veikšanas. Klienta - fiziskas personas identitāti pārbauda pēc personu apliecinošā dokumenta. Savukārt, juridisko personu identificē pēc dokumentiem, kas apliecina tās reģistrāciju un juridisko adresi, kā arī noskaidrojot fiziskās personas, kas pārstāv šādu klientu.
Pēc identifikācijas jāveic klientu izpēti. Klientu izpētes apjomu nosaka vadoties no izdarīta noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas riska novērtējuma. Izpētes gaitā noskaidro klienta patieso labuma guvēju, kā arī veicamā darījuma mērķi un būtību. Likuma subjektu pienākums ir arī pastāvīgi uzraudzīt klientu visu laiku, kamēr turpinās darījuma attiecības. Saskaņā ar likumu jānodrošina klienta izpētes gaitā iegūto dokumentu, datu un informācijas uzglabāšanu un regulāru aktualizēšanu.
Lai veiktu izpēti, likuma subjektiem tiek nodrošinātas likumiskas tiesības pieprasīt no klientiem visu izpētei nepieciešamo informāciju un dokumentus. Likums arī nosaka klientu pienākumu sniegt šādas ziņas likuma subjektiem. Pirms šī likuma spēkā stāšanas iegūtie klienti identificējami un to patiesā labuma guvēji noskaidrojumi līdz 2009. gada 1. jūlijam, pretējā gadījumā attiecības ar tiem būs jāizbeidz.
3. Ziņošanas pienākums.
Ja likuma subjektam ir pamatotas aizdomas vai informācija par to, ka darījums ir versts uz noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizāciju vai terorisma finansēšanu, tam ir pienākums atturēties no darījuma veikšanas un ziņot par to Kontroles dienestam. Tā ir īpašā valsts institūcija, kas darbojas prokuratūras pārraudzībā. Kontroles dienests iegūst un analīzē ziņas par neparastiem un aizdomīgiem darījumiem, un likumā paredzētajos gadījumos nodod šo informāciju izmeklēšanas un tiesu iestādēm. Neparasta darījuma pazīmju saraksts un kārtība, kādā sniedzami ziņojumi par neparastiem vai aizdomīgiem darījumiem noteikti Ministru kabineta 2001.g. 20. marta noteikumos Nr. 127 "Noteikumi par neparasta darījuma pazīmju sarakstu un ziņošanas kārtību". Šie noteikumi darbojas līdz jaunu attiecīgo valdības noteikumu spēkā stāšanās dienai, bet ne ilgāk kā līdz 2009.gada 1. janvārim.
Ziņošanas pienākums neattiecas uz nodokļu konsultantiem, grāmatvežiem, revidentiem, notāriem, advokātiem un citiem neatkarīgiem juristiem, kad tie aizstāv vai pārstāv klientu kriminālprocesā vai tiesā, vai sniedz klientam konsultācijas par tiesvedības uzsākšanu vai izvairīšanos no tās. Vēl minētie profesionāļi šādos gadījumos var neievērot likumisko pienākumu izbeigt darījuma attiecības ar klientu, ja viņi nevar iegūt šā klienta identifikācijai un izpētei nepieciešamo informāciju. Šāda privilēģija piešķirta, lai ievērotu minēto personu profesionālo pienākumu - neizpaust klienta noslēpumus. Protams, šī privilēģija neattiecas uz gadījumiem, kad minētie profesionāļi paši piedalās noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijā vai terorisma finansēšanā, vai arī zina, ka viņu klienti veic darbības, kas ir pretrunā ar šo likumu.
To, kā likuma subjekti izpilda šā likuma prasības, uzrauga un kontrolē likumā noteiktās valsts institūcijas un attiecīgās profesionālās korporācijas. Tā, piemēram, banku un finanšu iestāžu darbību uzrauga un kontrolē Finanšu un kapitāla tirgus komisija, bet zvērinātus revidentus un zvērinātu revidentu komercsabiedrības kontrolē Latvijas Zvērinātu revidentu asociācija. Savukārt, Valsts ieņēmumu dienests uzrauga kā šo likumu izpilda ārpakalpojumu sniedzēji - nodokļu konsultanti, grāmatveži, juristi, aģenti un starpnieki darījumos ar nekustamo īpašumu, kā arī tirgotāji un pakalpojumu sniedzēji, kuri saņem no klientiem samaksu skaidrā naudā 15 000 eiro vai lielākā apmērā. Visām šīm personām desmit darba dienu laikā pēc darbības uzsākšanas par savu darbības veidu jāziņo Valsts ieņēmumu dienestam. Ja VID uzraugāmie savu darbību uzsākuši vēl pirms jaunā likuma spēkā stāšanās dienas, tad nodrošinot šī likuma izpildi par savas darbības veidu tiem jāziņo Valsts ieņēmumu dienestam līdz 2008. gada 13. septembrim. Visām uzraudzības un kontroles institūcijām jaunais likums piešķir plašas pilnvaras, tai skaitā tiesības apmeklēt un veikt pārbaudes uzraugāmo vai kontrolējamo uzņēmumu un profesionāļu darba telpās, kā arī pieprasīt no uzraugāmām vai kontrolējamām personām informāciju, kas saistīta ar šā likuma prasību izpildi.
Raksts publicēts žurnālā „Bilance” Nr. 16 (196) 2008.g. augustā.
Uzdot savu jautājumu, pieteikties uz konsultāciju vai vienoties par pārstāvību ar piezvanot zv. advokātu birojam „PETROVS UN PARTNERI” pa tālr. 6703 5381, vai nosūtot e-pastu uz general@petrovs.lv.
|
